Tomēr jāpadomā

 Vārdu autors:
 Normunds Beļskis
 Komponists:
 Zigmārs Liepiņš
 Izpildītājs:
 M.Zīvere, I.Vanzovičs 

Iesim, manu meitenīt, kur jauka meža pļaviņa,
Tur smaržo siens, tur putni dzied, tur dzied.
Ko mēs sienā darīsim? Man bail no ļauniem kukaiņiem –
Tie iekost var, tie iedzelt var, tie var.
Saki, saki, saki – jā! Iesim meža pļaviņā!
Saku, saku, saku – nē! Bailes man no kukaiņiem.
Mājās gaida māmiņa, silta, jauka gultiņa.
Tomēr – jāpa-pa-pa-pa-pa-pa-pa-pa-pa-domā …

Piedz.:
Domā, domā, domā, domā, domā, domā.
Domā, domā, domā, domā, domā, domā.
Domā, domā, domā, domā, domā, domā.
Domā, domā, domā, domā, domā, domā –
Jāpadomā!

Iedod, manu meitenīt, man vienu mazu bučiņu,
Tā salda būs kā medutiņš, tā būs.
Tikai vairāk neprasi, tev gan vēl sevis nedošu,
Ko tētiņš teiks, ja uzzinās, ko teiks.
Saki, saki, saki – jā! Kas tur viena bučiņa!
Saku, saku, saku – nē! Ko nu vairs, lai notiek tā!
Tomēr – jāpa-pa-pa-pa-pa-pa-pa-pa-pa-domā …

Kāpēc, puisīt, projām ej? Te ir tik jauki divatā.
Te smaržo siens, te putni dzied, te dzied.
Ko mēs sienā darīsim? Man bail no ļauniem kukaiņiem –
Tie iekost var, tie iedzelt var, tie var.
Saki, saki, saki – jā! Iesim meža pļaviņā!
Saku, saku, saku – nē! Bailes man no kukaiņiem.
Mājās gaida māmiņa, silta, jauka gultiņa.
Tomēr – jāpa-pa-pa-pa-pa-pa-pa-pa-pa-domā …