Vārdu autors:

 

 Komponists:

 

 Izpildītājs:

 *** 

Es ceru, ka kādreiz man dārziņš būs,
Kur nevītīs rozes un nesāpēs sirds.

Reiz ziedošā dārzā es iegāju,
Un plaukstošu rozi tur ieraudzīju.

Es sacīju rozei: Cik skaista tu,
Kaut mūžam priekš manis tu ziedētu.

Bet liktens bij' lēmis man projām iet
Un atstāt šo rozi, kas brīnišķi zied.

Kad pārnācu mājā, rozes vairs nav,
Es vaicāju dārzam: Kur palika tā,
Kur palika roze visskaistākā?

Dārzs čukstēja klusi: Par vēlu tu nāc,
Kāds cits jau to noplūca, neaicināts!

Un tomēr es ceru, ka dārziņš man būs,
Kur nevītīs rozes un nesāpēs sirds.