Man garšo alus

 Vārdu autors:
 
 Komponists:
 
 Izpildītājs:
 *** 

Šis stāsts, ko jūs dzirdēsiet, nebūs vairāk jauns
Jo visiem sen zināms, cik alkohols ļauns.
Ja no rīta es jūtos, ka galvā man svins,
Tad zinu, ka vainīgs ir viskijs un džins.

Tāpatās no ruma, vai gaišs tas vai tumšs,
Ja dzeru, tad uzvedos vēlāk tā kā dumjš.
Citiem dārgs šampāniets valodas rais',
Tas man tikai vēderā burbuļus tais'.

Piedz.
Jo man garšo alus, ai, kā garšo tas,
Un pārējie dzērieni, teikšu jums atklāti,
Ir tikai samazgas.

Ja dzeru es vīnu, man šļupstēt sāk balss
Un sarkans kā pipars kļūst deguna gals.
Tad vienmēr un visur, kur iedzerts kas tiek,
Es lūdzos, lai uz galda man alutiņ' liek.

Ja atrodos restorānā, kas skaitās glauns,
Manai sieviņai dažreiz tur palikās kauns.
Aiz frakas ciet nogrābju viesmīli es
Un saucu: Tūliņ sikspektu aliņu nes.

Kad man' viesībās ielūdz, kur kokteiļi līst,
Es paliekos nervozs un sāku pat svīst.
Jo zinu - drīz liķiers un konjaks nāks
Un vēders tik nejauki protestēt sāks.

Tad es nammāti grābju ar kustību strauju
Un dejojot viņu uz guļamistabu rauju,
Un kaislīgi čukstu: Jums skaists dekoltē,
Bet vai kanniņā alus nav jums pagultē?