Pa kuru laiku nosirmoja jūra
|
|
Vārdu autors:
|
|
Komponists:
|
|
Izpildītājs:
|
***
|
Tu pretī man kā zvaigzne debess tālē, Uz īsu mirkli apstājas pat laiks. Ir tikai telpa, mēness seja bāla, Tavs vaigs kā opāls nosirmojis maigs. Kad tavas cirtas saglaudās ar manām, Es domāju, ka dvēselē jau sniegs. Bet kādreiz katrā sīkā čiekurzvanā Bij paslēpies mazs saules brīnums - prieks. Vēl atmiņā kā maza, balta bura Kāds padebesis, vilnis zili vēss. Pa kuru laiku nosirmoja jūra, Pa kuru laiku nosirmojām mēs. |