Tās balsis, tās balsis, tās nepaužu es
Tās atskan no cīruļu zvaniem,
Tās birztalas atšalc, tās mežmalas nes,
Tās līgo no mazajiem ganiem.

Kas purmalās gana un sērīgi dzied,
Kad saiminieks vārstuvi cilā,
Kad meitenes trallinot purenēs iet,
Pēc malkas kad puiši brauc silā.

Tas arāju, ganiņu, pļāvēju ceļ
No naktsdusas agrīnā jundā,
Pats Dieviņš ar sidraba kausu tās smeļ
No Daugavas saullēkta stundā.

No Latgales, Zemgales pāri tās skan,
No Vidzemes tērcēm tās palo.
Un skumji un priecīgi reizē man
Kā meitenes jaunas kad čalo.