Paliec sveika, baltā bērzu birze,
Paliec sveika, mazā būdiņa!
Manim jācīnas par brīvestību,
Mani jāaizstāv ir dzimtene.

Paliec sveika, daiļā zeltenīte,
Skūpstu pēdējo vēl manim sniedz!
Un pie krūtīm it kā uguns liesmu -
Vienu sārtu rožu ziedu liec!

Sārtais rožu zieds par mīlu stāstīs
Un par jaukiem brīžiem birztalā.
Būdiņa, tā tevim vienmēr sacīs:
Neaizmirsti draugu svešumā!

Viņam uzticēties vari droši,
Jo viņš tevi nekad nepievils;
Mūžam saule nespīdēs tik spoži
Kā caur logu mazā būdiņā.

Un ja lode manās krūtis dragās,
Mani vēsās kapa smiltis segs,
Tad pār manu kapu liepu zaros
Laikstīgala dziedāt nenobeigs.

Zudusi tad būs nu mūsu mīla,
Zudis jaukais sapnis birztalā.
Būdiņa, tā tevim vienmēr stāstīs:
Neaizmirsti draugu svešumā.