Ziedonis drīz atkal nāks,
Kalnus, lejas rotāt sāks
Ziediem nesaskaitāmiem,
Ziliem, sārtiem, zeltainiem

Košumkrūmi krāšņumā,
Puķes apkārt, smaržo tās,
Bet no visiem ziediem man
Margrietiņas mīļākās.

Toreiz aizgāji tu
Projām tālumā,
Šķiroties, tu ziedu sniedzi,
Bet man savu sirdi liedzi, žēl.

Margrietiņas sniegbaltās
Vējā viegli šūpojas,
Vai man laime, mīla smaidīt sāks -
Zinās pateikt tikai tās.