Ak, jūs meži, tumšie meži,
Ļaujiet man vēl atpūsties!
Rīt man jāiet tiesas priekšā,
Patiesību jāstāsta.

Tiesas kungs man bargi vaicā:
Cik jūs bijat laupītāj’?
Mēs pavisam bijām četri,
Viens, kas otru nenodos.

Pirmie bija tumšie meži,
Otrais dzestrais kumeliņš,
Trešais asiņainais duncis,
Ceturtais es, Kaupēns pats.

Tiesas kungs man bargi vaicā:
Vai grib’ dzīvot, vai grib’ mirt?
Labāk es kā puika mirstu,
Nekā stāstu taisnību.

Un kad būšu es tad miris,
Rociet mani mežmalā,
Un uz mana kapa rakstiet:
Še dus Kaupēns – laupītājs.