Kad nav vairs nekā,
Es domāju tā:
-Man paliek vēl dziesma ko nodziedāt tev.
Par laimi ko liet,
Par ceļu ko iet,
Kā vilcieni projām pa metāla sliedēm
Uz tālajām pieturām Ziemeļpolā,
Kur brīvība dzīvo, bet vairāk nekā.
Ik reizi , kad tālumā brīnumu jūt,
Es vēlos vēl tuvāk tev būt!

Nekā,
Kad nav vairs nekā,
Es vēlos tev nodziedāt,
Dziesmu par laimi,
Kas nāk,
Kas negaidot nāk,
Un paņem aiz rokas mūs,
Dziesma par laimi, kas būs.

Kad nav vairs nekā,
Es domāju tā:
-Man paliek vēl debesīs skrejošais vējš,
Un saule, kas riet
Tālie ceļi ko iet
Pār septiņiem kalniem un deviņām jūrām,
Uz siltajām zemēm kā gājputni jau
Tur viss ir kā sapnī, bet tevis tur nav.
Ik reizi , kad tālumā brīnumu jūt,
Es vēlos vēl tuvāk tev būt!

Nekā,
Kad nav vairs nekā,
Es vēlos tev nodziedāt,
Dziesmu par laimi,
Kas nāk,
Kas negaidot nāk,
Un paņem aiz rokas mūs,
Dziesma par laimi, kas būs.

Nekā,
Kad nav vairs nekā,
Es vēlos tev nodziedāt,
Dziesmu par laimi,
Kas nāk,
Kas negaidot nāk,
Un paņem aiz rokas mūs,
Dziesma par laimi, kas būs.
Kad nav vairs nekā
Es vēlos tev nodziedāt,
Dziesmu par laimi,
Kas nāk,
Kas negaidot nāk,
Un paņem aiz rokas mūs.
Dziesma, kas būs,
Dziesma par laimi, kas būs!