Garausīts zaķīts pa pakrēslu
Kurina pļaviņā pirtiņu.

Mēnestiņš, čigāniņš, caur eglēm
Sāk vērties,
Zaķīšu māte savus bērnus
Ved pērties.
Pičiņu, pačiņu- austiņām:
Modriņi, modriņi sadzirdēt tām!
Pičiņu, pačiņu- actiņām:
Tāliņi, tāliņi saredzēt tām!
Pičiņu, pačiņu- kājiņām:
Vieglini, vieglini patecēt tām!...
Strupausīts sunīts pa pakrēslu
Savā nodabā
Skraida gar pļaviņu.
Kas gan tur miglā kūņājas, kust?
To vajag zināt! To vajag just!

Nu, bērniņi, joziet, ko katrs māk,
Lai negantnieks jūs nepanāk!
Vau vau! Vau vau!
Cibric! Cibric!
Vau vau!
Cibric!
Vau vau!
Cibric!
Spudūc!

Neraudi, bērniņ mans, palieci kluss,
Aiztaisi gurdenos lodziņus!
Balts mākonīts atlīgos miedziņu,
Kā lēni krītošu sniedziņu,
Viegli vieglītiņām,
Klusi klusītiņām,
Klās’ pār tev’ autu zibošām
Dzītiņām...
Dusi nu, bērniņ, līdz rītiņam...