Aglonas Dievmātes baltajā namā
Pulcējas tauta te svētlaimi gūt,
Atdarīt sirdis un mūžīgā gaismā
Tīri no grēkiem un sirdsēstiem kļūt!

Izjustās lūgšanās, sirsnīgās dziesmās
Ietverts ir cilvēka lūdzošais vaids,
Aiz mirstot ikdienas nemiera steigsmi,
Remdēts tiek īgnums un zemiskais naids.

Kopējā lūgšanā vienojas tauta,
Sāpes un sirdsmokas pamazām gaist.
Pāri pār Latvijas ezeriem, kalniem Aglonas Dievmātes zeltkronis kaist.