Cēli kā dzimtenes dievnami
Lai tev mērķi un darbi!
Cīnies vien taisni un atklāti,
Uzbrūk kaut pret’nieki skarbi.

Stāvi kā klintis, kas viļņus šķeļ,
Grēku un ļaunumu straumē!
Kaut tā ar ūdeņus virsū veļ,
Pamato drošu sev gaumē!

Skaidra kā zelts lai ir tava sirds,
Šķīsta kā svētrīta rasa
Kad viņā saulītes stari mirdz!
Laba, ja trūkums ko prasa.

Mīkstas kā vītola pūpolīt’s
Lai ir arvienu tev rokas!
Vainadziņš tad mīļi tiks noglaudīts
Tiem, kam ir rūpes un mokas.

Staigā kā mīlīga eņģ`ļa tēls,
Kaut arī jāpanes zaimi!
Dzīvei tad tavai būs mērķis cēls,
Vairojot prieku laimi.