Sniedz roku, daiļā meitiņa,
Nāc, sēdies laiviņā,
Stalts laivnieks meiču aicina
Un roku pretī pasniedz.

Piedz.
Tās acis, tās acis
Es aizmirst nespēju,
Pār zilajām acīm
Es mūžam domāšu.

Pret straumi puisēns laivu griež,
Tam ilgu pilna sirds,
Kā divas zvaigznes debesīs
Tā meičai acis mirdz.

Pie krūts tam glaužas meitene
Un saldu skūpstu sniedz,
Tai acis skumju asaras,
Kas mīlu nenoliedz.

Plūst Gaujas viļņi steidzīgi,
Tiem gadi līdz steidz,
Sirms kļuvis Gaujas laivinieks,
Tas sērot nenobeidz.