Debess tumša, mākoņaina,
Jūra vētrās dauzīta;
Tā caur viļņiem, bangām cīnās
Mana dzīves laiviņa.

Visur tumsa, visur briesmas,
Tikai tālu rietumos
Atspīd manā bēdu naktī
Zvaigzne viena vienīgā.

Vai šī zvaigzne mani briesmās,
Mani nāvē vilina?
Jeb vai tumsā ceļu rāda,
Kurp man laiva griežama ?

Jeb vai viņa manīm stāsta,
Kā aiz mākoņiem vēl spīd
Laimes saule spožā, baltā,
Tu to zini, spulgacīt !