Vējiņš pūš, un saule silda
Sēž uz ciņa ganu Milda.
Govis norā zāli plūc,
Zumbā, zumbā – dundurs rūc.

Un kur beidzas garā lanka,
Jautri svilpo ganu Janka,
Stabulīti cilādams
Un uz Mildu šķielēdams.

Piedz.:
Tā tas bijis, tā tas ies,
Kas ir jauns, tas mīlēsies.
Cits pa klēti, cits pa šķūni,
Cits aiz rokas birztalā.

Jankam, tam ir varens bullis,
Ko sauc vārdā Amanullis.
Mildai brūna gotenīt’,
Kuras vārds ir Brūklenīt’.

Janka laiž uz Mildas pusi,
Milda to tik gaidījusi.
Kopā saiet lopu bars,
Visiem sirdi pavasars.

Jankas bullis skrej ar joni,
Aizmirst visu labo toni,
Mildas barā iekšā brūk,
Vecās ālavnīcas mūk.

Kazas blēj un aitas svaidās,
Jo no buļļa katrs baidās,
Tikai teļi noskatās,
Ko tad īsti darīs tas.

Vējiņš pūš, un saule silda,
Sēž uz ciņa ganu Milda,
Un pie Mildas kājām dus
Janka zālē garšļaukus.

Mākonīts ar gudru ziņu
Atnes siltu lietutiņu.
Govis, bullis, kaza, buks
Skatās, kur tie gani muks.