Klāj debesis mākoņu vāli,
Kā nopūta vēsmiņa dveš,
No teltenes vērojam tāli -
Vēl mūsu liktens mums svešs.

Vēl šodien šeit kopā mēs esam,
Ko vienojis cīniņa spars;
Tā doma, ko sirdī sev nesam,
Ir mūžīgās Latvijas gars.

Ko rītdiena nesīs, to minam:
Kur būsim, kas rītu mūs sveiks?
Tik vienu it visi gan zinām,
Ka liktens mūs neuzveiks.