Nemākot stāstīt un nemākot kliegt Es aizveru acis un klausos Nezinot slēpties vai eksponēties Muzejā pelēkos plauktos
Ir pagrūti staigāt, ja nav, kur iet Un pagrūti dziedāt, ja raudi Bet paliek vēl tumšāks un saule riet Tik ierasti diena beidzas
Paliec pie manis, bez vārdiem laiks Tev visu pateiks Tumsa būs draugs un miers Aizmirsti sevi pavisam
Un galīgi svarīgi nav Kas tur aiz durvīm Kamēr es dzirdu Tevi elpojam Blakus sev ilgi
Nevajag stāstīt un nevajag kliegt Aizver acis un klausies Vienkārši atļauj man sasildīties Tavās mīļajās plaukstās
Ir skaisti ar Tevi, kad saule riet Tik skaisti, ka sagribas raudāt Bet paliek vēl tumšāks un laiks jau ir iet Mums vajadzēs atvadīties
Paliec pie manis, bez vārdiem laiks Tev visu pateiks Tumsa būs draugs un miers Aizmirsti sevi pavisam
Un galīgi svarīgi nav Kas tur aiz durvīm Kamēr es dzirdu Tevi elpojam Blakus sev ilgi
|