Pa dziļu sniegu, reiz es bridu Uz tālajām mājām - tām, Kur ābeles dārza vidū - Raud lāsteku asarām. Man pēdās vāveres skrēja Un sapņoja aizsalis strauts ,- Bet vēnās skurbumu lēja Kāds augums, vēl neapskauts.
Piedz.: Kā toreiz nu ziemas staigā, Un atkal ūdeņi kluss, Bet kur mana meitene maigā, Kas ganīja mākoņus... Bet kur mana meitene maigā, Kas ganīja mākoņus ...
Es eju, pa vāveru ceļu, Bet lēni, nav vairs kur steigt. No sniega svētnīcu ceļu Kur viņai ardievas teikt ...
Piedz.: Kā toreiz nu ziemas staigā, Un atkal ūdeņi kluss, Bet kur mana meitene maigā, Kas ganīja mākoņus... Bet kur mana meitene maigā, Kas ganīja mākoņus ...
|