a to ceļu, kas gar ciemiem Slīd, kur dārzos rozes zied, Soļiem viegliem, smaidu sejā Tavas bērna dienas iet…
Sveic tās ziedi, sveic tās saule, Putniņš saka birztalā: Draugs, šo bērna dienu sapni Dziļi sirdī paglabā.
Aizies dienas, aizskries gadi, Visu dzīve atņems tev, Tikai bērnu dienu sapni Paturēs sev vienmēr sev.
Un kad klusos novakaros Debess zilgmē zvaigznes plauks, Atpakaļ uz dzimto sētu Tevi bērna dienas sauks.
Tur, kur tēva roka cieta Tevi mazu auklēja, Vakarā, kur šūpļa dziesmu Māmuliņa dziedāja.
Un tu aizmirsīsi sāpes, Tavu ceļu svētīs Dievs, Tavas tālās bērna dienas Sirdī gaišu prieku lies.
Pa to ceļu, kas gar ciemiem Slīd, kur dārzos rozes zied, Soļiem viegliem, smaidu sejā Tavas bērna dienas iet …
|