Paliec sveika, baltā bērzu birze, Paliec sveika mazā būdiņa: Man ir jācīnās par brīvestību, Man ir jāatstāj šī dzimtene.
Paliec sveika, daiļā zeltenīte, Skūpstu pēdējo vēl manim sniedz Un pie krūtīm it kā uguns liesmu Vienu sārtu rozes ziedu liec!
Sārtais rozes zieds par mīlu stāstīs Un par jaukiem sapņiem birztalā. Būdiņa - tā tevīm vienmēr sacīs: Neaizmirsti draugu svešumā!
Viņam ticēt vari tu it droši, Ka viņš tevi mūžam neatstās, Kaut ar saule nespīdēs tik spoži Tev caur logu mazā būdiņā.
Un, ja lode manas krūtis dragās, Mani vēsas kapa smiltis segs, Tad pār manu kapu liepu zaros Lakstīgala dziedāt nenobeigs.
Zudusi tad būs mūsu mīla, Zudis jaukais sapnis birztalā, Saule nespīdēs nekad tik spoži Tur caur logu mazā būdiņā.
|