Paskaties, kā pār mums saule riet
Un nekur projām man vairs neaiziet
Jo kā durvis neatverās, tumsā pazūd mana balss
Te tas ir- manas dienas skaistais gals.

Paskaties kā tas logs veras ciet
Un kaut kur divi trubadūri dzied
Par šo nebeidzamo ceļu, kurā gaisma sauc mūs līdz
Te tas ir- manas pusnakts agrais rīts.

Saule riet
Un mēs tai rietam līdz
Saule riet
Vēl tālu, tālu rīts
Saule riet
Bez skumjām atvadām
Aicinot mūs iet
Tur, kur saule mūžam nenoriet

Paskaties, putni vēl nebeidz smiet
Un vēlreiz, gribas viņiem līdzi skriet
Tomēr horizonta klinits manam ceļam pāri krīt
Te tas ir, to var just ne ieraudzīt.

Te tas ir, brīdis izdomāts
Pusnakts vēla jau dun un krāc
Lūzt stari debesīs, pelni jūrā krīt
Gaisma nodzisīs tūlīt.