Kāpēc, puisi, nedejo ar Kaču,
Kāpēc viņa viena pati sēd?
Taču, taču, taču, taču, taču
Pats tu kļūsi reiz par veco Kaču.

Muzikant, cik gribi bungas rungo,
Vienam cilvēkam tas meldiņš nešķiet īsts,
Bungo, bungo, bungo, bungo, bungo,
Tu jau nezini, ko vecā Kača dungo.

Onkul, paskaties uz veco Kaču,
Noberz dūšai gadu kvēpus nost,
Taču, taču, taču, taču, taču
Viņas dēļ te bija tik daudz traču.

Mūža galā atcerēties klājas,
Kāds bij` toreiz norasojis rīts,
Mājās, mājās, mājās, mājās, mājās
Aizskrēja pa pļavu basas kājas.

Dzīve atgādina riču-raču,
Sešnieki ne vienmēr krīt,
Taču, taču, taču, taču, taču
Ej un lūdz uz danci veco Kaču.

Kačai acīs izziedēsies lini,
Ja tu teiksi man, ka nevar būt,
Zini, zini, zini, zini, zini,
Ko tad tu par veco Kaču zini?