No augstākā punkta, ja skatās uz leju viss citādi rādās
Saule par kapeiku tuvāk un zeme, pat vilina mazliet
Un kāds vēl domā vai drāzties tai pretī vai gaidīt ka grūdīs
Nav jābaidās ne pat mazliet, drošības jostas neiesprūdīs
Kritiens uz sekundēm piecām miers var būt līdz debesīm
Var būt līdz galam tik tālu ka negribas domāt
Un tomēr es lekšu, lai ko arī teiktu es lekšu līdz galam
Un ticēšu rītam un atdošos liesmām un salam
Tev jālec man līdz, viens atgriezīsies
Tev jātic man līdz, lai kur arī būtu sapnis piepildīsies
Lec – pāri debess malai, lec – pāri vientuļām salām
Lec – lec, pat ja nezini kur
Un zinot kā labāk kā vajag pa straumei, pa straumei
Bet darīt kā visi nudien tas neatbilst manai gaumei
Kad simti aiz tevis, sauc : „ Stājies, ne soli”
Dod roku mēs glābsim es, Es atveru logu Mēs tevi gaidīsim tur
Lec – pāri debess malai ...
Mēs tevi gaidīsim tur.
Lec – pāri debess malai ...
Mēs tevi gaidīsim tur!