Garākā nakts, tumšākā diena
Un vēl rīts – tik pelēks un garlaicīgs,
Augstākais kalns, galotne mākoņos,
Kur Tu dzīvo un pārnakšņo
Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari,
Vai tas nav par daudz?
Tagad mums jādala jumti un guļvietas
Laimes, lietas un nelietas,
Jādala viss, ko var dalīt un dot,
Jo mēs neatgriezīsimies!
Man laiks celties, kāds var mani modināt
Prieku modinot smelties.
Man laiks doties
Vai kāds vēl man grib pievienoties, piebiedroties.
Mums laiks šķirties, no mājām atvadīties
Solīt atgriezties.
Lūk ir tas kalns, lūk stāvi Tu,
Kaut es tā stāvēt varētu!
Es skaitu līdz trīs: “Viens, divi trīs”
Tu esi brīva un es esmu brīvs!
Mums laiks doties, vai kāds vēl grib pievienoties?