Gandrīz pieci norīta
Man nenāk miegs
Ārā baltumā krīta
Lēni krīt sniegs
Tu aizejot teici
Ka laiks tāds slikts
Un es zinu man šonakt
Atkal neaizmigt

Aiz loga, tur tumsā
Laiks kā gliemezis lien
Pretī parkā trīs klaidoņi
Suņi skrien
Vien mierina doma
Kad izmisums sien
Šonakt neguļ tik daudzi
Es neesmu viens

Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd
Bet es tās iemainītu
Par to sapni,kas būtu tik īsts
Un, kas ļauj gulēt līdz rītam
Gulēt līdz rītam

Cik gan dažādi cilvēki
Un dažādas domas
Vienam galvā putni
Citam kurpes un somas
Kāds skaita uzvaras
Bet kāds tikai rētas
Es skaitu naktis
Negulētas

Kā es gribētu aizmigt
Un gulēt līdz rītam
Kamēr ārā krīt sniegs
Baltumā krīta
Vien mierina doma
Ka tuvu jau rīts
Un, ka neguļ tik daudzi
Kā pierādīts

Tik daudz zvaigžņu pie debesīm spīd
Bet es vēl meklēju īsto
Mēness spožais, kas likās tik drošs
Pēkšņi krīt
Un izrādās plīstošs

Un tad saule pāri pilsētai aust
Jauna diena baltos sniega pulksteņos plaukst