Dienas kā dienas
Tik elpas nepietiek
Un kā četras sienas
Tās nepieviļ tās vienmēr kaut ko vairāk zin
Nenosauktas vārdā
Tās aiznes mani tālāk
Un izmētā pa krāsām it visur
It visur
Bet sauli jānotur

Un ieklausies ja līst
Kā putni metas debesīs
Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum
Jāredz kā tas dzimst

2x
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti

Un kā no jauna
Aiz ziemas paslēpies
Mans prāts kā neprātīgs kliedz
Bet tā biji tu kas teica man “Bēdz!“
Un visām ceļa zīmēm
Tas neko nenozīmē
Tās tālāk sauc
Un brīžiem pat liekas
Ka no elpas
Tavas leduspuķes uzziedēs

Un ieklausies ja līst
Kā putni metas debesīs
Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum
Jāredz kā tas dzimst

2x
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti

Un ieklausies ja līst
Kā putni metas debesīs
Tiem vienmēr jābūt tuvāk lietum
Jāredz kā tas dzimst

2x
Bet kad paliks tik miers
Miglā pārvērties
Varbūt vēlāk sāpēs
Varbūt kāds ko prasīs
Kad paliks tik miers
Centies sauli nenoskriet
Pārāk karsti
Sirds sadeg neparasti