Tu un es, es un tu
Divi vien šai pilsētā,
Mazā, baltā pilsētā.
Tu un es, es un tu
Tas bij, bet nu jau sen.
Tu esi tālu, un aizlido
Skumīgi laiks.

Tavs rokas pieskāriens pāri man slīd,
Varbūt tomēr kādreiz pie manis
Tavs ceļš atvedīs, varbūt jau rīt.

Vienmēr es būšu tev klāt, kad sauksi tu.
Zini – tev ir kurp iet, kur paslēpties.
Vienmēr es būšu tev klāt, kad sauksi tu.
Ja ir grūti, ja ir skumji, ja vienkārši iegribas – nāc!
Varbūt jau rīt.