Šūpojos sejā, atkal un vējā,
Dvēsele smeldz.
Smiltīs, kas buras, acīs tas duras
Un sāp vārdi vēl.

Bet kāpēc mēness pievelk jūru
Un tad tas smejas?
Un kāpēc saule aptumst,
Kad tā mūs lūdz uz deju?

Pasaule griežas, tā nākotnē tiecas,
Uz priekšu tā iet.
Mākoņos ziedi, vējā tie liecas
Un saule riet.

Bet kāpēc mēness pievelk jūru
Un tad tas smejas (tas smejas)?
Un kāpēc saule aptumst,
Kad tā mūs lūdz uz deju?

Un mūsu domas pārāk vieglas,
Lai tur radītu sapni, kas tev jāuzbur.
Un mūsu domas pārāk vieglas,
Lai tās atpazītu klejojuma sākumā.

2x
Bet kāpēc mēness pievelk jūru
Un tad tas smejas?
Un kāpēc saule aptumst,
Kad tā mūs lūdz uz deju?