Svāti zvoņi savoņija,
Mote mani sabroņija:
Ech, mā, ti mojā,
Sirds jau dūdas meilībā!

Kur tu īsi moza, malna,
Visi sacēs: nav ni valna.

Šī meitiņa gonūs goja,
Jei pī veira nadūmoja.

Kad donoce mergu godi,
Puiši lāc ap maņ kai strodi.

Valerija doncūt goja,
Jezups skripku kutinoja.

Mute man nu pilna dubļu,
Tukši karmaņi nu rubļu.

Idzersim po glozei seivā,
Tad mēs byusim veirs un seiva.