Adiet, meitas, ko adieti,
Vilkam zeķes noadiet:

Vilkam kājas nosalušas
Purvus, mežus bradājot.

Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.

Augstu, augstu ne tik augstu,
Vilks aiznesīs mūs` kaziņ`.

Nu guļ suņi, nu guļ lopi,
Nu guļ paši ganītāj`.

Nu ir laiksi vilciņami
Kazu ķerti dārziņā.