Vai tur Ķegums baltās šļakatās,
Vai tavs rāmums Mangaļsalā lās?
Ievu balsis maijā saka tā,
Ziemā pačukst ledus klusums blāvs:

Piedz.
Daugaviņa, Daugava,
Zilais mūžs pie tās zilā tāluma.
Daugaviņa, Daugava,
Aiznes sapņus šos jūrā zilgajā.

Un tik dienas redzot upi šo,
Zilais mūžs pie kuras jādzīvo,
Kuras plūdums cauri dzīvei rit
Un ar sirdi vienā taktī sit:

Tādēļ, kamēr tava straume plūst,
Tikmēr visus droši sargā mūs.
Lai vēl ilgi zeme tevi sveic,
Tavos krastos lūpas krasti teic:

Mani tavi akmeņi kad skan,
Tāli gadi man skan.
Līgonakts un jaunība tur skan,
Tu līdz sāpēm paliec tuvam man: