Tas bija pelēks rudens rīts ar brūnām lapām visapkārt tīts
Un likās – laiks ir apstājies
Ar vēju līdz
Es gāju viens tik ļoti viens kā senā filmā iet kuģis lieks
Kad krastā vēl kāds, tam atvadas māj

Iet laiks
Tā soli pa solim iet laiks
Tā lēni uz priekšu iet laiks
Tā lēni kā kuģis peld prom
Tālu, tālu iet laiks
Tā soli pa solim iet laiks
Tā lēni uz priekšu tas peld
Un neapstāsies rīt
Dzīvo un jūti tūlīt

Ir aizgājis tas rudens rīts, kurš bija brūnām lapām tīts
Un vārdi aizlido jau prom
Ar vēju līdz
Es atkal naktī eju viens, es jūtu kā kuģis lieks
Kad krastā vēl kāds, tam atvadas māj.