I kod līsmeņa suoc dzist,
Asarenis napuorstuoj tev krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini – naatīs jis vairs.

Osorys tev acis mygloj,
Pruotā symtim dūmu skraida.
Atsacer tu skaidrai,
Cik labi beja vakar.

Tu kūpā ar draugim.
Kur vysi smejās, jūkoj,
Kur vysi jiutās labi.

Tovi zaltainī moti,
Tovs vylynūšais augums,
Tovs apburūšais smaids,
Tovi skaneigī smīkli
Līk daudziem zānim atsagrīzt.

I vēļreiz uzlūkoj jī tevi.
Vysi zāni smaida tev,
Daudzys meitenis tev skauž.

Da, kū te nūlīgt –
Tu karalīne šūvokor!

Daudzi gryb īpasazeit,
Uzzynout, kai tevi sauc,
Voi iz sātu varēs pavadeit.

Tu vilinūšai smaidi
I naatbiļdi jim...

Kū te nūlīgt!?
Tova sirsneņa tak cytam pīdar,
I dūmys tik par vīnu.

Kaids zāns tev ir īsapatics,
I ceri tu jū satikt.
Ceri, ka jis pamanēs
I beidzūt uzrunuos jis tevi.
Šūvokor, -
Kod tu karalīne esi!

I kod līsmeņa suoc dzist,
Asarenis napuorstuoj tev krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini – naatīs jis vairs.

„Tu vēļ puoruok jauna esi,”
Tai muote saceja tev.
„Tys zāns par tevi vacuoks,
Jis izmantuos i pamess tevi.”

Bet sirsneņai pavēlēt
Tu navarieji...

Zāns pamanēja tevi,
Pīguoja kluot,
Ar skaistim vuordim apbēre.
I ticieji tu jam, laimeiga beji.

Naredzieji tū, ka jis spieļejās ar tevi,
Ka draudzenis smejās, -
Par daudz naiva,
Jauna tu vēļ esi.

Nu kliudom sovom muocās!
Zāns pamete tevi,
I šūnakt tu vīna
Korstys osorys lej.

Svecis līsmeņa klusai suoc dzist,
Vēļ vakar – karalīne beji.
Bet šūnakt otkon vīna – gaužys osorys lej!

Tu vakar naredzieji,
Ka zālis golā kaids
Zāns par tevi sapņoj.
I kai tu ir(a) vīns.
Jis tevi mīļoj,
Tik tu tū naredzi!

I kod līsmeņa suoc dzist,
Asarenis napuorstuoj tev krist.
Vysu nakti raudi vīna tu,
Labi zini – naatīs jis vairs.