kad tu ar pieri sienā skrien
un ar savām rokām manās biksēs lien
tad jūtos es tik samaitāts
tik vientuļš pamests sargājams
tā dienu dienā grēkā krist
un dažreiz tevi neaizmirst
tik balts un pūkains esmu es
tik nevainīgs un valdzinošs

man sanāk tevi valdzināt
man sanāk tevi skumdināt
man sanāk tevi kaitināt
un ne jau tā pa jokam vien
lai tu no ādas ārā lien
man sanāk šā man sanāk tā
tu labāk pretī nerunā

tā paiet nakts un pienāk rīts
es esmu pavisam nomocīts
lai atgrieztos un nospļautos
uz visu kas vēl saista mūs
es esmu pagalam žēlsirdīgs
pret sevi sevi sevi sevi
un pilnai laimei klausies vēl
man pietrūkst tevis varbūt jā

man sanāk tevi valdzināt
man sanāk tevi skumdināt
man sanāk tevi kaitināt
un ne jau tā pa jokam vien
lai tu no ādas ārā lien
man sanāk šā man sanāk tā
tu labāk pretī nerunā