Var aizsalt Daugava, ne jau viļņu vārdi
Kas klusiņām zem ledus sarunājas
Un uzticīgi ļaujas savām krastu skavām
Jo ūdens dzīvs var palikt tikai savās mājās.

Var aizlauzt kokus, ne jau meža balsi
Jo saknes vienmēr pretī pastiepjas
Tām galotnēm, kas debesīs griež valsi
Un priecājas, ka Dievam tuvāk ir

Man citas zemes nevajag, jo man ir Gaujmala
Un kur gan ievas baltāk zied kā Siguldā
Man citus saule nespīd tā- trīs zvaigznes rītausmā
Un kur gan vakars klusāk dziest kā Daugavā