Man prātā stāv tās dziesmas skaņas,
Ko mana māte dziedāja,
Kad senās laimes pilnās dienās
Tā mani mazu auklēja.
Es klusi rokas kopā liku,
Uz viņu mīļi raudzījos,
No dziesmas skaņām laimīgs tiku
Un mātei cieši pieglaudos.

Ak bērnība, ak laimes dienas,
Jūs pagātnē sen zudušas,
Bet pie šās dziesmas skaņas sienas
Man vienmēr dzīvas atmiņas.
Tās sirdi drošu, šķīstu dara,
Kā spārniem mani augšup ceļ,
No mātes mīlestības gara
Man dvēsle sev spēkus smeļ.