Sniedz roku, daiļā meitiņa,
Nāc sēdies laiviņā!
Stalts laiv`nieks meiču aicina
Un roku pretī sniedz.

Piedz.
Tās acis, tās acis
Es aizmirst nespēšu,
Par zilajām acīm
Es mūžam domāšu.

Pret straumi puisēns laivu griež,
Tam prieka pilna sirds.
Kā spožas zvaigznes debesīs,
Tā meičai acis mirdz.

Pie krūts tam glaužas meitene
Un ķīlai skūpstu sniedz.
Tai acīs sāpju asaras,
Tās mīlu nenoliedz.

Plūst Gaujas viļņi steidzīgi,
Tiem gadi līdzi steidz,
Sirms kļuvis Gaujas laivinieks,
Tas sērot nenobeidz.