Man mātei bija roze sarkanā
Kas plati kuplodama zarus slēja,
Un likās - sēta pilna sārta vēja,
Kad trīskārt ziedēja tā vasarā.

Roze sarkanā kā sievas mūžs,
Roze sarkanā kā sievas mūžs.

Tās pirmos ziedus naktī izsāka
Starp pļavu puķes līgotājas seju
Un rožu dvēs’les smaržā iztvanēja
Pie sijas novīstošā vainagā.

Roze sarkanā kā sievas mūžs,
Roze sarkanā kā sievas mūžs.

Bija atvasara zeltā vīta
Kad attālā kā asins piles sārtus
Jau otrreiz roze ziedus kaisīja.

Roze sarkanā kā sievas mūžs,
Roze sarkanā kā sievas mūžs.

Un treškārt sirmas saltas rītā
Krūms kvēloja pirms ziema sniegu pūš
Un māte teica – zied kā sievas mūžs.

Roze sarkanā kā sievas mūžs,
Roze sarkanā kā sievas mūžs.