Sapņot man tīkas
Tikai pie Gaujas,
Mēneša naktī,
Kad nāras skaujas.

Koki tik zemu
Ap mani liecas;
Liekas, ka zari
Man` glāstīt tiecas.

Sapnī es redzu
Div` zilas acis,
Pilnas ar skumjām,
Ilgām un sērām.

Mīļi glauž rokas
Melnmatu sprogas,
Klusi čukst lūpas:
Vai mani mīli?

Esmu vēl jauna,
Sirds man tik strauja;
Bet velti meklēt
Pasaulē laimi.

Izgaisa sapnis,
Izzuda ilgas;
Klusajā naktī,
Kad mani vīli.

Gauja veļ viļņus
Tik strauji malā,
Liekas, ka dzelme
Man mieru sola.

Tumšas un drūmas
Man tagad dienas;
Laimīga brīža
Man nav neviena.