Ir tikai paradīze viena,
Tik viena sapņu zeme ir,
Kur katrs akmens ceļa malā
Šķiet it kā mīļa, mīļa sirds.
Tur vēji, maigi glāstot, šalko,
Un visi sapņi spārnus pleš.

Tu visās takās aizsapņojies,
Lai cilvēku vai koku mežs.
Kad maldoties pa svešiem ceļiem,
Tev pāri salta tumsa grūst,
Tu vienu gaismu krūtīs jūti,
To, kas no sapņu zemes plūst.

Ir tikai paradīze viena,
Tik viena sapņu zeme ir,
Kur katrs akmens ceļa malā
Šķiet it kā mīļa, laipna sirds.
Tu, tālā Dievzemīt',
Tu, mana Latvija.