Saule aiz meža jau nogrima sen,
Putniņ, par ko tu vēl dziedi ?
Strautiņ, kas tevi nakts klusumā dzen,
Tālāk bez atpūtas ieti ?

Strautiņam jūra ir atdusas viet`,
Putniņam ziedoņa žēli;
Bet kurp gan jauneklis sapņodams iet
Vasaras vakarā vēli?

Mežmalā vientuļu būdiņu redz
Tālu no pasaules ļaunās,
Koki pret lietu to gādīgi sedz,
Vētras tur plosīties kaunās.

Būdiņā nezin, kas asarām vārds,
Nenāk šurp nopūtu saime …
Meitiņas dziesmas un vaidziņš tik sārts -
Vecāku bezgala laime.

Dārziņam pāri slīd jaunekļa skats,
Mēness spīd lodziņa stiklā;
Jauneklis raugās, līdz mitra top acs…
Laikam tā vakara migla.

Klausās viņš, tālumā strautiņš kā rit,
Klausās uz putniņu vaidām …
Sirds, vai aiz laimes tik ātri tu sit?
Vai ar` aiz sāpīgām gaidām ?