No manis neaizej un teic, ka mani mīli,
Kā senās dienās, draugs, man smaidot pretim nāc.
Es tevim piedodu, ka mani daudzreiz vīli,
Bez tevis tukšs ir viss un sāpes sirdi māc.

Bet jūtu es, tu tomēr projām iesi,
Jo tevī nemiers un lielas ilgas aug.
No manis neaizej un teic, ka mani mīli.
Kā senās dienās, draugs, man smaidot pretim nāc.