Rozes baltās, kuras tu man toreiz sniedzi,
Ziedēja, kad projām aizgāji,
Lai arī vītušas, tās turu rokās es vēl cieši,
Jo tās ir viss, ko tu man atstāji.

Piedz.
Neticu, ka tā var izgaist mīla,
Gan atkal tā mūs kopā savedīs,
Neticu, ka tā var izgaist mīla,
Gan tu nāksi drīz un mūsu mīla
Visas skumjas projām dzīs.

Rozes vītušās nu projām aizsviedīšu,
Tāpat visas mūsu nedienas,
Kas pagājis, to arī visu aizmirsīšu,
Par jaunu sāksim mēs no rītdienas.