Netālu no jūrmalas krasta,
Tur zvejnieka būdiņa stāv.
Pie būdiņas mazajā dārzā
Sēd skaistule meitene.

Tā noliecas lēni pie puķēm
Un smaidot pie krūts sev sprauž;
Jūs, puķītes, prieku man darāt
Un sāpes man remdinājat.

Tā runājot, skaistule sajūt,
No zēna ka apskauta kļūst ...
Tas pienācis viņai nemanot
Aiz laimes, bet īsa tā būs.

Nāk rudens un aukstie vēji,
Vīns puķes, vīns kvēlošais skūpsts:
Nāk viļņi un paņems ar` mani-
Ak, prieki - cik ilgi tie būs?

Netālu uz kāpām pie jūras
Ir redzama kapsēta;
Tur zvejnieka skaistule skuķe
Nav sen vēl kā guldīta.

Tās mīlulis bija zvejnieks
Ko jūra tai laupīja.
Tā cieta, bet zaļganie viļņi
Reiz arī to apskāva ...