pielekt kājās, sākt griezties kā vilciņam
bez prāta un apstājas, arvien ātrāk un ātrāk
ķermeni pārņemot liesmām
kā ziemeļu vējam pa pasauli drāzties
un aizdedzināt visu, kas deg,
ieraut visus šai ugunsdejā
un ārprāta acīm vērot kā sadeg
viss kas ir bijis un būs,
kā pārvēršas pelnos atmiņas, cerības,
beidzot atbrīvoties no tām
un gaviļu saucieniem mesties liesmās,
dejot šo ārprāta ugunsdeju !