Kad vēl viens solis atlicis
Līdz debesīm sāk lietus līt
Un tā vienmēr, līdz mirklis vēl
Līdz laimei kādam paliek žēl
Aiz desmit tūkstoš debesīm
Ir septītās tās melīgās
Tev liekas tālāk iet nav vērts
Bet ceļš kā vienmēr gluds un ērts

Un tāpēc, ja sāpēs
Prasi kāpēc
Tas kāpēc
Un tāpēc ir jāredz kā tev sāpēs
Tas “tāpēc”

Kā vienmēr mazliet muļķīgi
Es iesprūstu starp pasaulēm
Tur augstāk kāds ar eņģeļiem
Met smieklus cauri mākoņiem
Es tāpat lidot neprotu
Man lūdzu spārnus atstājiet
Man bail mazliet, nu piedodiet
Jūs redzat tālāk nav kur iet

Jau tepat, jau tepat
Mazliet drošāk…