Uz viņa kapa aug kupla liepa,
Tur dziedāja putniņi, tur pūta vēji,
Un apakš liepiņas zariem sēd
Jau cits ar savu līgavu.

Tie vēji pūta lēni un žēli,
Tie putniņi dziedāja jauki un sēri.
Un runīgais pāris nu paliek mēms,
Sāk raudāt un nezin, kādēļ gan raud.