Es skaitu līdz trīs,
Bet tieku līdz četri.
Tā vienmēr paliek pāri vēl kāds bet.

Sniedzos pēc sirds –
Attopos ellē,
Kur visi mazliet tēlo, ka tiem žēl,
Ka pēc dienas nāk diena,
Kur sirds paliek viena.

Es brīnos un cīnos ar velniem
Par to, kurš malku metīs,
Kurš būs tas, kurš cepsies.
Esmu tāds kā drosmīgs
Visiem teikt, kā žogus nojaukt.

Pat nepasakot, kāpēc,
Kāds durvis ver ciet.
Rādiet, kur ir tas logs, caur kuru
Varu tikt atpakaļ tajā
Pasaulē, kur ļaudīm sevi jānosauc
Par cilvēkiem, kas prātu – sirdi – jauc!
Ir tā vērts!

Es turos kā vīrs
Un esmu kā akmens.
Tu sit, bet vienmēr garām. Ai, cik žēl!
Kurmju ka biezs,
Acis – uz sauli.

Un visi mazliet tēlo, ka tiem bail,
Ka pēc dienas nāk diena,
Kur sirds paliek viena.

Es brīnos un cīnos ar dieviem
Par to, kurš zeltu kaisīs,
Kurš būs tas, kurš lūgsies.
Esmu tāds kā drosmīgs –
Visiem teikt, kā žogus nojaukt.

2x
Pat nepasakot, kāpēc,
Kāds durvis ver ciet.
Rādiet, kur ir tas logs, caur kuru
Varu tikt atpakaļ tajā
Pasaulē, kur ļaudīm sevi jānosauc
Par cilvēkiem, kas prātu – sirdi – jauc!
Ir tā vērts!