Kad dziesma stājas un ballei beigas
Kad prom uz mājām viesi klīst
Pie loga pienāk kāds vīrs bez steigas
Un šķiet, ka viņu te nepazīst

Viņš uzliek kreiso uz krūtīm roku
Un saka – esmu te ieradies
No tālās bērnības, no Nekurzemes
Par savu dzīvi jums teikt paldies

Paldies par prieku
Paldies par bēdām
Paldies par sāpēm
Paldies par rētām.
Paldies par prieku
Paldies par laimi
Paldies par smaidu
Paldies


Kas ir šis viedais un neredzētais
Ko šurpu griezis greizais rats?
Vai tas kāds svētais vai nenormālais?
Nē, brālīt, tas jau tu esi pats!

Liec kreiso roku uz savām krūtīm
Un saki– esmu te ieradies
No tālās bērnības Nekurzemes
Par savu dzīvi jums teikt paldies


(c) 2009 Izdevniecība MicRec