Kādu dienu, kādu dienu
Pastardiena nāks, pastardiena nāks, pastardiena nāks
Bet nekas jau, bet nekas jau nekļūst savādāks
Tāpēc cilvēks nekļūt savādāks.
Kādu dienu, kādu dienu,
Projām iesim mēs, projām iesim mēs, projām iesim mēs
Un no jauna, un no jauna
Ziedēs dvēseles, ziedēs mūsu tīrās dvēseles

Un tāpēc glāzes paceļam mēs
Par visu to, kas vēl tikai būs
Par atnācējiem un aizgājējiem
Par eņģeļiem un par velna miltiem
Un tāpēc glāzes paceļam mēs
Par visu to, kas sāpina mūs
Par bēdām, kas nāks un bēdām, kas rims
Par bērniem, kas skaistām meitenēm dzims

Kādu dienu, kādu dienu
Kara kungi sauks, kara kungi sauks, kara kungi sauks
Un ar sērām, un ar sērām mīlestību jauks
Mūsu skaisto mīlestību jauks
Kādu dienu, kādu dienu
Jāatvadās būs, jāatvadās būs, jāatvadās būs
Bet mēs atkal satiksimies
Tur kur vijoles, prieka maršu spēlēs vijoles

Un tāpēc glāzes paceļam mēs
Par visu to, kas vēl tikai būs
Par atnācējiem un aizgājējiem
Par eņģeļiem un par velna miltiem
Un tāpēc glāzes paceļam mēs
Par visu to, kas sāpina mūs
Par bēdām, kas nāks un bēdām, kas rims
Par bērniem, kas skaistām meitenēm dzims